Man īpaša vieta Latvijā - Ape, Apes novads
Marta Sarksņa
Kāpēc šī vieta ir īpaša?
- Ģimenes saknes - Dāvis Ozoliņš
- Dabas objekti - Vizlas dižakmens un Vizlas dabas taka, Raganu klintis un Dzenīšu vītols.
- Kultūrvēsturiski objekti - Gaujienas muižas ansamblis, Apes vēsturiskais centrs, Zvārtavas pils, Trapenes lapegļu aleja.
Šajā kartē ir redzamas aptuvenās vietas, kur dzimuši, dzīvojuši un strādājuši mani senči.
Lai gan savākt un apkopot materiālus par pagātni ir ļoti grūti, kartē redzama tikai neliela daļa no senču dzīvesvietām, jo šis ir tikai viens no daudziem ģimenes koka zariem.
Rakstot šo darbu uzzināju, ka manī rit arī krievu asinis. Zinu, ka mana vectēva (no mātes puses) vecvecāki bija no Polijas un Baltkrievijas, bet uz Latviju pārcēlušies dzīvot. Mana vecmamma (no mātes puses) uzauga Zemgalē, vēctēvs (no mātes puses) - Kurzemē, otri vecvecāki (no tēva puses) - Latgalē un Vidzemē. Saliekot kartē gan senču, gan radinieku "punktiņus " tie atrastos ne tikai pa visu Latviju, bet arī no Amerikas līdz Eiropai, tālāk vēl Krievijā un līdz pat Austrālijai.
Tā kā ģimenes vēsture ir liela vērtība gan manai vecmammai, gan mammai, tā ir kļuvusi vērtīga arī man, tāpēc, manuprāt, ir ļoti nozīmīgi apzināties no kurienes nāk mūsu senči un kur dzīvo radinieki.
Dāvis Ozoliņš lielāko dzīves daļu nodzīvojis Apes novadā un ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas folkloras vākšanā un latviešu izglītošanā, ļoti nozīmīga un īpaša vieta man un manai ģimenei ir Ape.
Ģimenes saknes - Dāvis Ozoliņš
Dāvis Ozoliņš - mans vecvecvecvectēvs
Dāvis Ozoliņš ir unikāla personība Latvijas kultūrvēsturē. Ieguldījumu devis ne tikai latviešu bērnu izglītošanā, bet arī folkloras vākšanā un apkopošanā, un nu viņa vāktā materiāli arī atrodas Dainu skapī.
- Dzimis 1856.gada 26.augustā Bilskas pagasta Bānūža muižā Smiltenes Draudzē.
- 1876.g. 23.jūnijs beidzis Tērauda skolotāju semināru Valkā un ieguvis pirmmācības skolu skolotāju diplomu.
- 1876.gada vasarā Jaunrozes pagasta valde viņu ievēl par jauno skolotāju Dauškanu skolā, kur nostrādāja 32 gadus.
- Kopš pašiem pirmajiem skolotāja gadiem D. Ozoliņš stājās latviešu etnogrāfijas materiālu krājēju un pētītāju rindās, darbojoties kopā ar: Kr.Baronu, F.Brīvzemnieku, H.Visendorfu, Ansi Lershu-Puškaiti u.c.
- Dāvis Ozoliņš mūža beigās darbu sakopo 35 rokrakstu sējumos, pavisam 70 000 vienību. Ap 5000 tautasdziesmu iesūta Krišjānim Baronam.
- Jaunrozes pagasta (Dauškanu) skolas un Seces skolas skolotājs.
- Izcils tautas gara mantu - etnogrāfisko materiālu krājējs.
- Skolas muzeja un bibliotēkas dibinātājs.
- Jauniešu kora un skatuves mākslas pulciņa dibinātājs.
- Vietējo pašdarbnieku- pūtēju orķestra darbības veicinātājs.
- Viņa vadībā pie skolas veidots „Dauškanu” parks.
Attēlā: mamma Guna, māsa Ieva, vecmamma Velta, vectēvs Miervaldis Dauškalnu parkā pie D. Oziliņa viena no stādītajiem ozoliem. Šis ozols stādīts dēlam Emīlam.
- No 1912. – 1915.gadam bauda pensiju Secē.
- 1915.gadā pārceļas atpakaļ uz Api, saslimst ar sirds vājumu.
- 1916.gada 24.augustā mirst.
- Apglabāts Jaunrozes kapos – tagad Igaunijas teritorija.
- Apes vidusskola no 1989. gada nes Dāvja Ozoliņa vārdu - Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola.
Manas saknes 12 paaudzēs
•I paaudze, Jānis, dzimis ap 1640.gadu
•II paaudze, Jānis, miris 1755.gadā 80 līdz 90 gadu vecumā
•III paaudze, Mačš, Jāņa dēls, miris 1758.gadā, 50 gadu vecumā
•IV paaudze, Jēkabs, Mača un Annas dēls, (1746 – 1780) Miris talkā Lazdiņos - nosities cērtot kokam galotni
•V paaudze, Pēteris, Jēkaba un Marijas dēls, (1779 – 1842) Laikā starp 1816. un 1824.gadu abi ar brāli Jāni pieņēmuši uzvārdu „Ozoliņš”.
•VI paaudze, Pēteris Ozoliņš, Pētera dēls un Marijas dēls, (1823 – 1911)
•VII paaudze, Dāvis Ozoliņš, Pētera un Jūlas dēls, (1856 – 1916)
•VIII paaudze, Emīls Ferdinands Ozoliņš, Dāvja un Luīzes dēls, (1884 -1921)
•IX paaudze, Velta Aleksandra, Emīļa un Lības Ozoliņu meita (1913 – 1943)
•X paaudze, Velta – Vita Labsvīra, Pauļa Labsvīra un Veltas Ozoliņa meita dzimusi Rīgā 1939.gada 18.maijā
•XI paaudze, Guna Šķipsna, Veltas – Vitas Labsvīras un Miervalda Šķipsnas meita dzimusi 1975.gada 4.jūlijā un Dace Šķipsna, dzimusi 1972.gada 9.decembrī
•XII paaudze, Andris, Ieva, Marta (es), Gunas Šķipsnas un Alda Sarksņas bērni
Dabas objekti
Vizlas dižakmens un Vizlas dabas taka
- Akmens iekļauts Vizlas dabas takā kā nozīmīgākais tās objekts.
- Vizlas dižakmens tiek saukts arī par Vizlas Lielo akmeni, kā arī tuvējo māju vārdā – par Žākļu dižakmeni.
- Velnakmens vārdu tas ieguvis no teikas, kura stāsta par pašu nelabo, kas akmenī esot iebēdzis, slēpdamies no Pērkona dusmām.
- Vizlas dižakmens savu izmēru dēļ tiek uzskatīts par lielāko Ziemeļaustrumu Vidzemē – tā apkārtmērs ir 15 metri. Tas sniedzas 3,4 metru augstumā, ir sešus metrus garš un 3,7 metrus plats. Akmens tilpums ir apmēram 35 kubikmetri.
- Divus kilometrus garā vienvirziena taka ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja".
- Tā sākas pie senā arkveidīgā dolomīta mūra tiltiņa pār Vizlas upi un ved gar tās labo krastu.
- Ejot gar straujās, krāčainās upītes krastu, skatam paveras iespaidīgi dolomīta atsegumi – klintis.
Raganu klintis
- Raganu klintis atrodas Apes novadā un plešas 2,8 hektāru plašumā.
- Klinšu nosaukums cēlies no teikām, kas vēsta par raganu mājokļiem un darbošanos šajā apkārtnē.
- Tas ir lielākais devona Amatas svītas smilšakmeņu atsegums apkārtnē.
- Tie atrodas Vaidavas upes kreisajā krastā un veidojušies pirms apmēram 360 miljoniem gadu.
- Samērā nelielajā teritorijā atrodas pieci avoti, ietverot četras nišas, kā arī vairākus pazemes ūdeņus, kuri nonāk zemes virskārtā.
- Plašākais no atsegumiem ir Jaunās Raganu klintis. Tās atrodas netālu no Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas, Pasta ielas malā.
Dzenīšu vītols
- Koka stumbra apkārtmērs 0,5 m augstumā no zemes jau sasniedzis 10 m. Tā augstums sasniedz 21 metru. Dižkoka vidū iztrupējis liels dobums.
- Vītols ir vairāk kā 100 gadus vecs, jo ir ziņas, ka to (un vēl sešus citus, kas nav saglabājušies) ap 1880. gadu iestādījis „Blumcikužu” māju saimnieks Blūms , lai iezīmētu savas zemes robežu.
- Vītols ir viens no dižākajiem balto vītolu sugas (Salix alba) pārstāvjiem ne vien Latvijā, bet arī Eiropā. 2006. gadā baltais vītols Latvijā bija pasludināts par Gada koku.
Kultūrvēstures objekti
Gaujienas muižas ansamblis
- Gaujienas muižas ansamblis, kurā ietilpst daudzas iespaidīgas ēkas, izveidojies 18. gadsimtā.
- Tas būvēts viduslaiku cietokšņa pils teritorijā, kur vēl skatāmi Livonijas ordeņa laika pilsdrupu mūri.
- Lepnākā muižas ēka ir barona Vulfa laikā celtā kungu māja, kur pašlaik atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola.
- Muižas aldara mājā iekārtots komponista Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas", tam blakus – avots "Lauvasmute".
- Visapkārt muižas ēkām plešas ēnains parks, bet no Baznīckalna paveras plaša ainava uz Gaujas upes ieleju.
Apes vēsturiskais centrs
- Pierobežas mazpilsēta Ape pilsētas tiesības ieguva 1928.gadā. Tai raksturīgas vietējā krāsainā dolomīta ēkas. Tomēr senākajā apbūvē vērojams arī koka un ķieģeļu pielietojums ēku būvniecībā, arī kaimiņtautu – igauņu un krievu – tradicionālās iezīmes ēku celtniecībā.
- Daudzām ēkām vēl saglabājušās savdabīgi koka elementi jumtu konstrukcijās -„vēja spāres”.
- Unikāls ir 200 m garš kaltu bruģakmeņu ielas segums Pasta ielā, kas ieklāts ap 1930. gadu.
Zvārtavas pils
- Zvārtavas pils celta 1881.gadā un ir viena no spilgtākajiem neogotikas stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- Zvārtavas pilī – Starptautiskajā Mākslas un izglītības centrā tiek organizēti mākslas simpoziji, izstādes, darbnīcas un citi pasākumi, tādejādi rosinot šajā vietā īpašu radošo auru.
- Pilī ir saglabājušies neogotikas interjeri: koka kolonas vestibilā, oriģinālās parketa grīdas, mēbeles un stikla kupols ar vitrāžām, caur kurām gaisma dažādos toņos, veido zīmējumus uz sienām un grīdas.
- Zvārtavas pils galvenajā ieejā iekaltie latīņu vārdi “Hic habitat Felicitas, Nihil mali intret” (Te mājo Laime, neviens ļaunums neienāks), ir sargājuši pils saimnieku Luīzes un Gotlība fon Ferzenu laulību.
- Pils parka nogāzē atrodas gleznainais Zvārtavas ezers, kur iespējams peldēties, makšķerēt un vizināties ar laivām.
Trapenes lapegļu aleja
- Trapenes lapegļu gatve ir viena no garākajām lapegļu gatvēm Latvijā.
- Tās garums - 5 kilometri. Alejā aug vairāk nekā 630 šo koku, kā arī purva bērzi un liepas.
- Stādīšanas darbus 20. gadsimta sākumā vadījis muižkungs Tušs, strādājuši latviešu zemnieki un kalpi.
- Lapegļu stādi atvesti no Rietumsibīrijas.
- Pa ceļu caur šo aleju barons Vulfs pirmo reizi braucis savā automobīlī.
