Vēsturiskais muižu mantojums Dobeles novadā

Dobeles novada pašvaldības finansēts kultūras projekts 2022.gadā. Turpinājums iesāktajam projektam 2021.gadā.

Dobeles Vācu kultūras biedrība

Vācu mācītājmuiža

Muižas kompleksā Dobelē Brīvības ielā 50 no 1867. līdz 1905.gadam dzīvojis luterāņu vācu draudzes mācītājs un etnogrāfijas un vēstures pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826-1907). Pēc A. Bīlenšteina iniciatīvas ap muižu izveidots plašs parks ar visdažādākajām koku un krūmu šķirnēm. 1905.gada revolūcijas laikā lielinieku uzbrukuma rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa mācītāja gadu gaitā veidotā bibliotēka un arhīvs . Līdz mūsdienām no vācu draudzes mācītājmuižas senās apbūves saglabājusies koka dzīvojamā ēka, laukakmeņu mūra klēts, labības klēts (20.gadsimta 30.gados pārbūvēta par dzīvojamo ēku), pārbūvētā saimes māja un parks. Parka ainavu bagātina dīķis. Vācu mācītājmuižas apbūve un parks ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Mūsdienās muižas ēkā ierīkoti dzīvokļi.

Latviešu mācītājmuiža

Mācītājmuiža esot bijusi vienstāvu ēka ar dakstiņu jumtu.Apkārt muižai pleties skaits parks, kuru nākuši skatīties tuvi un tāli ciemiņi. Padomju gados ēkai uzcelts otrais stāvs un iemitināti strādnieki, parka teritorija piegružota. Šodien no muižas ēkas palikušas vien drupas.

Lustes muiža

Lustes jeb Rīvija pils agrāk saukusies par Vecpienavas muižu vai ari par Rīvija muižu, jo tā kādu laiku piederējusi Dobeles mācītājam J. Rlvijam, kas sastā- dijis 1586. g. izrdoto pirmo katķismu. Kad pie hercoga Pētera 1870. gadā viesojies Prūsijas princis Fridrichs Vilhelms, kuram par godu muiža dabūjusi nosaukumu “Friedrichlust". Šinī laikā Lustes pils tikko bijusi pabeigta, un tā bija viena no pēdējām hercoga Birona celtām pilīm.

Lielbērzes muiža

Tagadējās Lielbērzes (Groß-Bersen) muiža vēsture sākas 19.gs. 1.pusē. Muiža bijusi piederīga vācu muižniecībai, un zināmākie tās saimnieki ir grāfi Mircbahs un Fitinghofs. Lielbērzes muiža dēvēta par grāfa Mirbaha pili, gan grāfa Fitinghofa muižu. Pēc agrārās reformas 1920.gadā par izciliem nopelniem muižu piesķir ģenerālim Kārlim Gopperam. Ārstniecības iestāde Lielbērzē sākta veidot 1935. gadā Rīgas pilsētas aizgādības valde nopirka muižu un zemi Lielbērzē, lai iekārtotu tur nespējnieku sanatoriju tuberkolozes slimniekiem. Kungu māja nojaukta 1980-os gados un tās vietā uzbūvēts tuberkulozes sanatorijas korpuss, no senās godības saglabājusies tikai pārvaldnieka māja.

Mežmuiža

Mežmuižas pils celta neogotikas stilā, pilnībā pabeigta tikai 1912. gadā. Pils, atrazdamās ezera lēzenajā krastā, no vienas puses iežogota ar veco parku, no otras ar Ketlera laikā celto baznīcu un vecās kapsētas lielajiem kokiem. Mežmuižā vasaras pavadījis rakstnieks Rainis, ciemojoties pie fotogrāfa Viļa Rīdzenieka, parkā uzstādīts piemiņas akmens Rainim.. No 1954. gada pilī atrodas Augstkalnes vidusskola, tagad pamatskola. Pils zāle ir restaurēta, atklājot seno greznību. Muižas skaistais parks ar 46 koku sugām, kura platība ir 12 ha, ir neatņemama pils sastāvdaļa.

Miltiņu muiža

No muižu laikiem īsti nekas nav saglabājies, mazliet tikai saimniecības ēku daļas, vietām muiža pieminēta rakstos par Pirmā pasaules kara kaujām. Mūsdienās muižas vietā atrodas krogs „Miltiņkrogs”.

Slagūnes muiža

Netelhorstu dzimta, muiža piešķirta 1530.gadā. 1920.gadā īpašniece bijusi Hedviga Kleist. Padomju okupācijas laikā muižā bija kalhozs. Mūsdienās Slagūnes muižā rit rosība, ir labiekārtota apkārtne un pie muižas atrodams stends ar informāciju par muižas vēsturi.

Stirnu muiža

Zeme Īles pusē kopš 1530. gada simt astoņdesmit gadus piederējusi fon Netelhorstu dzimtai. Toreiz vācu Ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja Īles zemes kopā ar Slagūnes zemēm Zanderam fon Netelhorstam. Stirnu pils ir V.L.N.Bokslafa viens no agrīnajiem darbiem. Vēlāk gan tā ir pārbūvēta. 1920-os un 30-os gados pilī bijusi Auces mežniecība, kas 1938.gadā pārdēvēta par Īles virsmežniecību. Pēc 2. pasaules kara ierīkots pansionāts. 1980.gadā pilī veic remontu un pārdod rūpnīcai RAF, kura tur ierīko atpūtas namu. Nojauc vēsturiskās krāsnis, visu pārbūvē. Vēlāk ēka pārdota SIA “Baltkan”. Patreiz teritorija degradēta.

Kalnamuiža

1900.gadā celta grāfa Pētera fon der Pālena medību muiža, sākotnēji muiža bijusi paredzēta atpūtai. Šobrīd Tērvetes medību muižas ēku kompleksā saglabājušās vairākas ēkas: spirta dedzinātava, divstāvu plēsto laukakmeņu klēts, 5m dziļais ledus pagrabs, divas akmens kalpu mājas ielejās pie muižas ēkas, muižas pārvaldnieka māja. Muižas ieejas vārtu vietu joprojām sargā divas čuguna lauvu skulptūras.

Todlēbena villa

Ap 1855.gadu Brīvības ielas sākumposmā, iepretim pilsdrupām, būvēta Todlēbena villa – dzīvojamais nams Jelgavā dzimušā Krimas kara ģenerāļa Franča Eduarda Todlēbena (1818-1884) brāļa sievai. Villa bijusi viena no krāšņākajām ēkām pilsētā. Tās fasāde papildināta ar greznu torni, balkonu. Pie villas bijusi arī oranžērija. Vēlākos gados iesaukta par “Rekes vasarnīcu”, jo kopš 1921.gada ēka atradās muižnieku fon der Rekes dzimtas pārstāvju īpašumā. 1945.gadā ēkā izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja līdz pamatiem.

Upesmuiža

Vissenākās ziņas par Upesmuižu vēsta, ka Upesmuižas celtniecība notikusi 19.gs.divdesmitajos gados. Par to liecina akmenī iekaltie gadu skaitļi. Muiža piederējusi barona fon Firksa dzimtai ar zemi 2975 ha platībā un ir ziņas, ka tā tikusi izrentēta. Pēdējais zināmais rentnieks bija K. Mežsēta. Pēc Agrārās reformas Upesmuižas pili nodod Upenieku izglītības veicināšanas biedrībai, izbūvē zāli un skatuvi. Pilī notiek pašdarbības teātra izrādess, dažādi sarīkojumi. Svētdienās atvērta bibliotēka. No sakoptā parka vasaras sestdienu vakaros tālu dzirdama ragu mūzika. 1938.gadā uz šīs bāzes izveido Zebrenes lauksaimniecības biedrību, kura pastāv līdz 1940.gada pārmaiņām. Pēckarta gados rosīgā kultūras dzīve turpinās. Upenieku ( Upesmuižas) tautas namā pašdarbnieku pulks jo kupls, darbojas bibliotēka. 1950-tos gados tiek ierīkotas l/a “Jaunā gvarde” kantora telpas. Tai paša laikā uz dažiem gadiem Upesmuižā pagaidu telpas tiek ierīkotas Upes pamatskolas vajadzībēm, kamēr skolas ēkā notiek remonts. 1963.gadā notiek mazo kolhozu apvienošanās un kantori pārceļ uz citām telpām kolhozā “Biksti”. Bijušajās kantora telpās ierīko dzīvokļus. Darbojās kolhoza 1.iecirkņa darbu sadales telpa. 80-to gadu vidū bibliotēka pārceļas uzcitām telpām. Beidzot pastāvēt kolhoziem, Upesmuiža nonāk privātīpašumā vienam īpašniekam, pēc tam pārdota citam.

Vecauces pils

Muiža celta 1616.gadā, līdz 1920.gadam muiža piederēja Mēdemu dzimtai un ir viena no vecākajām angļu neogotikas stila ēkām Latvijā. No muižas saglabājies, mūsdienās: klēts, zirgu stallis, dārznieku māja, parks, dīķis un liepu aleja. Mūsdienās Vecauces zemēs saimnieko LLU mācību un pētījumu centrs “Vecauce.”

Virkus muiža

Celta 18. /19.gs. Iekšējā apdarē daudz bijis izmantots koks, muižā audzētas fazanerijas jeb fazāni. Mūsdienās Virkus muiža ir valsts aizsargājamais objekts.

Vītiņu muiža

Vītiņu muiža atradusies grāfa Fridriha fon Medema īpašumā. trīs pusmuižām — Jurģu (Georgenhof), Annas (Annenhof) un Kārļa (Karlshof) pusmuižu.Muižā atradusies pamatskola (1939.gads), savukārt 1989.gadā Vītiņu muižā noorganizētas pirmās dārzkopības kolonijas Latvijā. Muižas teritorijā vēl šodien ir ražīgas ābeles.

Zebrenes-Reņģes muiža

17.gs-18.gs Reņģes muižā saimniekoja baroni fon Korfi, 19.gs beigās un 20.gs sākumā muižā saimniekoja barona Hāna dzimta. 1920.gadā muižā tiek ierīkota Zebrenes pamatskola, bet 2.pasaules kara laikā barona Hāna vadībā muižas kungu māja tiek uzspridzināta. Mūsdienās no muižas ir saglabājies skaists parks, kā arī saimniecības ēka, kura pārbūvēta par darbnīcām.

Ālaves muiža

Muiža celta 18.gs.beigās. Tā ir koka guļbūve, kas apšūta ar spundētiem dēļiem, dekorēta ar skaistiem kokgriezumiem. Ālaves muiža 19.gs. vidū piederējusi baronam Vilhelmam Ferdinandam fon Fitinghofam-Šēlam. No 1894.-1911.g. Rihardam Eduardam fon Bēram , pēdējais muižas īpašnieks bija Georgs fon der Recke. Šobrīd ēka ir uz sagrūšanas robežas, bet biedrība “Penkulē atver durvis” ir uzņēmusies rūpes par šīs ēkas saglābšanu. .Muižas apkārtnē ir liels parks, kurā jau sākti sakopšanas darbi.

Annas muiža

Annas muiža celta ap 1800.gadu un piederējusi Rekes dzimtai. 1836.gadā Kristofs fon der Reke reģistrēja Annas muižu kā atsevišķu muižu ar divām pusmuižām -Elīzes muižu un Pētermuižu. Pēdējam muižas īpašniekam Otto fon der Rekem muižu 1920.gadā atsavināja, atstājot neatsavināmo daļu 52 ha platībā. Pēdējos gados Rekes ģimene dzīvoja Elīzes jeb Brūnu pusmuižā. Ap 1920. gadu Annas muižu pārdēvēja par Anneniekiem. 1930. gadā muižas klēti pārbūvēja par pagasta Tautas namu. Pašreiz ēkā dzīvo vietējie iedzīvotāji.

Apguldes muiža-Vecapguldes muiža

Gleznainā Apguldes ezera krastā atrodas Vecapguldes muiža, celta 18.gs 2.pusē barona stilā, tās fasādi rotājušas interesantas balkona margas, bet ieeju- kolonnas. 16.gs muižas teritorija piederēja Līvenu dzimtai, pēdējais tās īpašnieks bija barons Erhards fon Freitags-Loringhovens. Šobrīd muižas kungu māja ir avārijas stāvoklī un netiek apdzīvota, bet muižas klētī sekmīgi saimnieko SIA “Pils matrači” ražošanas cehs.

Audzu muiža

Audzu muiža no 1795.gada bija kroņa īpašums . Muižas nomnieki bijuši fon Bordeliusi. Pēdējais muižas īpašnieks līdz 1920.gadam Makss Hanss fon Bordeliuss. Kungu māja celta ap 1885.gadu un nodegusi 2015.gadā, patreiz vērojamas tikai drupas.

Augstkalnes (Mežmuižas) mācītājmuiža

Mācītājmuiža celta 1593.gadā, pārbūvēta 1667.gadā, ēka vairākkārt atjaunota. No muižas ēkām saglabājušās: muižas dzīvojamā ēka, guļbaļķu saimniecības ēka un klēts. Pašreiz teritorija ir aizaugusi, izskatās, ka tur neviens nedzīvo

Auru muiža

Pēc 2.pasaules kara ēka bijusi vietējā pamatskola, šobrīd Auru muižā atrodas bērnudārzs, blakus ēkai ir labiekārtots sporta laukums, kurā jaunieši labprāt brīvajā laikā uzturas. Auru muižā 1886.gadā dzimusi tulkotāja Lizete Skalbe-Kārļa Skalbes dzīvesbiedre.

Ārīšu muiža

Muižas jaunā kunga ēka celta 19.gs 2.pusē fon Drahenfelsu laikā, visilgāk muiža piederēja Jaunpils kompleksa īpašniekiem, fon der Rekes dzimtai. Tā bija 11 ailu asu T veida vienstāva celtne ar verandu, kas greznoja pili. Mūsdienās no muižas palikušas drupas un koku aleja.

Bēnes muiža

Bēnes muiža celta no 1876. līdz 1878.gadam. Sākotnēji muiža piederēja Medemu dzimtai, Grāfam Frīdriham fon Medemam, vēlāk Bēnes muižas īpašnieks bijis barons Augusts fon der Reke, pēdējais saimnieks bija barons Fridrihs fon Birkenšteins 1905.gadā nemiernieki pili nodedzināja. Šobrīd pilī atrodas pagasta pārvalde, doktorāts un bāriņtiesa. Pili ieskauj skaists parks.

Bērzbeķes muiža

Bruņniecības muiža ar 489 ha zemes.1672.gadā Bērzbeķes muižas īpašnieks bijis majors Mēdems, vēlāk franču rotmeistars Butlers, pēdējā informācija par muižu saimniekiem, to nopircis hercogvalsts ministrs, kambarkungs Ernsts Butlers. Bērzbeķes baronu kapi bija Zilajā kalnā , kapi izpostīti 20.gs.60-70 gados,ņemot granti ceļa būvei. Kolhoza laikos ēkai uzcēla otro stāvu un ierīkoja dzīvokļus. Apbūves ansamblis – saimniecības ēkas ir sagrūšanas stadijā.

Bērzes muiža

Pirmo reizi muiža avotos minēta 1492.gadā, 17.gs sākumā tā pieder hercoga Jēkaba audžumātes Elizabetes-Magdalēnas muižām. Bērzmuiža hercoga Jēkaba laikā ierīko linu austuvi un etiķa vārītavu. Līdz mūsdienām Bērzmuižā saglabājusies 1857.gadā celta klēts, kungu māja, kuru pēc Latvijas agrārreformas muižu ieguva ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Blakus muižai atrodas skaists parks un Bērzes ūdensdzirnavas- ievērojams tehnikas piemineklis, kas darbojas vēl šodien, celtas1863.gadā.

Bikstu muiža

Pirmā kungu māja celta pirms 1670.gada, bet šī skaistā pils uzbūvēta 1848.gadā un piederēja Ropu dzimtai. Pēc agrārās reformas muižā mitinājās fon Līvenu ģimene. Pēdējais muižas īpašnieks no 1919.gada bija Ērihs Volfs fon der Rops. Šobrīd pilī atrodas Bikstu pamatskola.

Bīlastu muiža

1437.gadā parādās pirmās ziņas par Bīlastu muižu. 1628.gadā hercogs izlēņo muižu savam kalpotājam B.Jēgerim. 18.gs. muižā dzīvojis teologs, lauksaimniecības zinātņu pionieris un alķīmiķis Johans Heinrichs fon Denffers ,kurs izveidojis precīzu Kurzemes karti. Pēc 1920.gada muiža nonāk ģenerāļa Aires īpašumā. Bīlastu muiža atrodas skaistā Bērzes upes ielokā. Šobrīd muižā atrodas Bīlastu kokaudzētava un blakus ir Bīlastu dižozols. Tā augstums - 18 m, apkārtmērs - 4.11 m, vecums - apmēram 160 gadi. Ozolam ir iespaidīga vainaga projekcija - 680 kvadrātmetri, padarot to par vienu no kuplākajiem ozoliem Latvijā.

Brūnu muiža , Elīzas muiža

Muiža celta 1810.gadā, kā barona Rekes vasaras atpūtas vieta ar ažūrām koka mežģīnēm rotātu kungu māju, ēka tika izpostīta Otrā pasaules kara laikā. Vēlāk Raiņa vārdā Kolhozs atjaunoja kūtis un ierīkoja dzīvokļus strādniekiem. Mūsdienās dabā redzamas pāris muižas palīgēkas un pārbūvēta dzīvojamā ēka un ir saglabājies bruģis.

Bukaišu muiža

1795.gadā Krievijas ķeizariene Katrīna 2. muižu uzdāvināja Otto Hermanim fon der Hovenam, Muižu 1805.gadā viņš pārdeva Mežotnes muižas īpašniecei Šarlotei fon Līvenai un Līvenu dzimtai piederēja līdz 1920.gadam. Bukaišu muižas pils celta 1856.gadā un tai bijis grezns interjers. Pils 1905.gadā tika nodedzināta. Mūsdienās saglabājušās dažas ēkas-pils vešūzis, stallis- tagad dzīvojamā ēka, pārvaldnieka māja un skaista koku aleja uz muižu.

Degu muiža

Pēc 1920.gada Degu muižā saimniekojis 1.Pasaules kara dalībnieks: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kaujas dalībnieks, Pulkvedis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Ansis Zeltiņš. A.Zeltiņš savas mājas nosaucis par „Vidzemes Strēlnieki” godinot savus strēlniekus. Šobrīd īpašums pieder A.Zeltiņa dēlam RTU profesoram Namejam Zeltiņam.

Dobes muiža

1667.gadā muiža piederēja Alten Bokumiem. 1672.gadā tā pārdota Holleyrem 1905.g.muiža piederējusi baronam Hānam. 20.gs.70-tajos gados muižas apbūve bija iekļauta Republikas nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā Muižas dzīvojamā ēka bija koka celtne un 80-to gadu sākumā nezināmu apstākļu dēļ nodega. Tagad saglabājušās dažu saimniecības ēku (celtu ap 19gs.vidu) mūra sienas un vecā muižas magazīna.

Grenču muiža

Pēc 2.pasaules kara kungu mājai uzcēla otro stāvu un ierīkoja dzīvokļus fermas strādniekiem. Šobrīd ēka ir nodegusi un lielais parks ir aizaudzis. Saglabājušās saimniecības ēkas.

Īles muiža

Celta laikā no 1854. līdz 1856.gadam O.fon Hērnera uzdevumā kā simetriska villas tipa ēka ar diviem torņiem. Torņi bija efektīgs ainavas risinājums, kas no tālienes pakalnā esošajai ēkai piešķīra valdonības auru. Pēdējais muižas īpašnieks bija Tomass fon Herners. Pēc agrārreformas 1920.gadā muižas austrumu daļa tika nodota pagasta skolas vajadzībām, bet pārējā daļā dzīvoja muižas zemes rentnieki. Pēc 2.pasaules kara muižā tika ierīkota tuberkulozes sanatorija, tā tiek pārbūvēta, vēlāk ierīkots pansionāts alkoholiķu ārstēšanai. Pils ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šobrīd muižas kungu māja ir pārbūvēta, ēkas ir tukšas un netiek apsaimniekotas.

Lielapguldes muiža

Lielapguldes muiža atrodas skaistā vietā pie Apguldes ezera. Tās agrākais nosaukums bijis Saku jeb Sveķu muiža. Tā celta 1487.gadā, kad ordeņmestrs šajā novadā 12 saimniecības izlēņojis muižniekam Andrejam no Horstas. Šī ēka gan nav saglabājusies. Lielapguldes muižas apbūve (19. gadsimta pirmā puse) ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 1920.gadam muižā saimnieko baronese Helēna fon Kankrina . Pēc agrārreformas muižas ēkās ierīkoja lauksaimniecības skolu. Šobrīd kungu mājā ir ierīkoti dzīvokļi, muižas teritorija ir sakopta.

Lielauces pils

Muiža atrodas Lielauces ezera krastā. Sākotnēji muiža piederēja pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera dēlam hercogam Fridriham, vēlākā laikā bijusi Pēterburgā dzīvojošā grāfa Pālena vasaras rezidence. Pils celta izmantojot klasicisma un ampīra elementus, ap pili plešas 57ha liela teritorija ar ainaviskiem stādījumiem, kas tapuši vēl grāfu Mēdemu laikā 19.gs sākumā, šobrīd ēkā ir LLU īpašumā.

Ādamu muiža

Auru pagasts

Auces muiža (Autzhof)

Auces muiža bijusi kroņa muiža. 1889.gadā muižas rentnieks bijis Aleksanders Leutners.

Ausātu muiža (Autzenbach)

Annenieku pagasts

Bites muiža (Bittenhof)

Tērvetes pagasts

Cimeres muiža (Zimmeren)

Penkules pagasts

Ciroles muiža (Zirohlen)

Bēnes pagasts

Čuču muiža (Öbelgunde)

Dobeles pagasts

Dzelzu muiža (Dselsen, Dselsenhof)

Vecauces pagasts

Jaunsesavas muiža (Neu-Sessau)

Naudītes pagasts

Jūles muiža (Julianenhof)

Tērvetes pagasts

Kārklu muiža (Karkelhof)

Bukaišu pagasts

Kazupes muiža

Jaunbērzes pagasts

Kreijas muiža (Gut Kraienhof)

Kreijas muiža celta 18.gs. otrajā pusē, bijusi kroņa muiža. Muižas kungu māja ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

Krūškalnes muiža (Kruschkaln)

Bēnes pagasts

Kukuru muiža jeb Buķes pusmuiža (Kuckern)

Ukru pagasts

Lipstu muiža (Klein Friedrichshof)

Krimūnu pagasts

Mazbērzes muiža (Klein-Bersen)

Auru pagasts

Mežmuiža, Meža muiža (Buschhof, Klein-Buschhof)

Jaunbērzes pagasts

Naudītes muiža (Nauditten)

Naudītes pagasts

Nesavas muiža, medību pils “Mežvidi” ( Nassau)

Ukru pagasts

Pakaišu muiža (Potkaisen)

Auru pagasts

Penkules kroņa muiža (Panckelhof)

Penkules pagasts

Pētermuiža (Peterhof)

Annenieku pagasts

Pētervalde  jeb Stenģeļa muiža (Peterwald)

Naudītes pagasts

Plēpju muiža (Pleppenhof)

Bērzes pagasts

Ružu muižu (Ruschenhof)

Tērvetes pagasts

Sīpeles muiža (Sihpelhof)

Dobeles pagasts

Sniķeres muiža (Schnickern)

Ukru pagasts 20.gadsimta sākumā samērā rosīgi Sniķeres pagastā rit kultūras un sabiedriskā dzīve, par ko rūpējas vietējās biedrības, no kurām dažas spēja pastāvēt pat vairāk kā piecdesmit gadus. Sniķeres bibliotēkas biedrība dibināta 1909. gadā. Pateicoties vairākus tūkstošus lielajam vērtīgu grāmatu krājumam, bibliotēkai bija ievērojama loma vietējā lauku kultūras dzīvē. Bez tam, vēl Sniķerē pastāvēja un rosīgi darbojās jaunā Sniķeres pagasta lauksaimniecības biedrība, aizsargu nodaļa, kurai bija savs nams, mazpulks- pamatskolā, kuru apmeklēja 70 skolēnu, savstarpējā apdrošināšanas biedrība, piensaimnieku sabiedrība, krājaizdevu sabiedrība, Latvijas aerokluba Sniķeres nodaļa.

Stēgulu muiža (Stehgulen)

Tērvetes pagasts

Sprigauļu muiža (Wilhelminenhof)

Jaunbērzes pagasts

Tīļu muiža (Tilenhof, Tielenhof, Thielenhof)

Tērvetes pagasts

Ukru muiža (Ukren)

Ukru pagasts

Stēgules muižas īpašniekiem muižu ir izdevies saglabāt visos laikos. Vēl šodien muižas kungu māja ir saglabājusi savu pirmreizējo izskatu. Pirmie zināmie īpašnieki ir Fridrihs Vilhelms Lāms, kurš pārraksta muižu savam dēlam Ādamam Nikolausam 1778.gadā. 1780.g. viņš muižu par 4000 dālderiem pārdod savam sievastēvam Johanam Matiasam Velzberam. Ap 1870.gadu ģenerāliene Bleize muižu pārdod Kārlim Ludvigam un Konstancei Matīs. No šī laika muiža pāriet īpašumā no paaudzes uz paaudzi sākot ar meitu Veroniku Diringshofu, kuras vīrs Aleksandrs muižu izputina, līdz 1903.gadā tā tiek pārdota grāfam Leonīdam Georgam Pālēnam. Tomēr Matīsu mazmeita Elizabete neatkāpjas no senču mantojuma un lūdz grāfam muižu nomāt, kurš tam arī piekrīt, un pēc laulībām ar grāfa kalpotāju Marksu Pettetu viņa sāk vadīt Stēguļu muižu. Elizabetes un Marksa ģimenē piedzima 9 bērni.

Muižai piederēja 300 pūrvietu zemes, krogs, saukts par Melno, un dzirnavas.

Par Stēgules muižu var lasīt M. Būmanes un A. Vēvera grāmatā “Tēvmājas Zemgales sirdī”.

Sprigauļu muiža (Wilhelminenhof)

Jaunbērzes pagasts

1936.gadā izdotajā grāmatā “Sīpeles pagasts senās dienās” raksta: “Sprigauļu muižu nodibina ap 1775. gadu. 1778. gadā Sprigauļu muižā uzbūvētas: jauna kūts, rija un klēts. Jābūvē dzīvojamā ēka, 1783. gada pieprasa Sprigauļu klēts būvei 8000 dakstiņus.”

1886.gada presē parādās ieraksti, ka tiek meklēts jauns rentnieks muižai. 1897.gadā muižu rentējis Strombergs.

Šobrīd saglabājusies saglabājusies vecā saimniecības ēka.

Tīļu muiža (Tilenhof, Tielenhof, Thielenhof)

Tērvetes pagasts

B. Ķikuts laikrakstā “Komunārs” 1988.g. raksta: “Tās īpašnieks bija barons Aleksandrs Stempelis. Par šo baronu tad arī A. Deglavs sarakstījis stāstu “Vecais pilskungs”. A. Deglavs aprakstījis laikmetu ap 1860.— 1870. gadu, ka “vecā pilskunga” muižiņa- tā saucamā Tīļu muiža- nav bijusi liela pēc platības. Baronam A. Štempelim piederējis arī Elku kalns pie Zebrus ezera, domājams, kā medību objekts. Aramzemes platība bijusi tikai ap 65—70 hektāriem. Tīļu muižā pats kungs arī dzīvojis, te bijusi viņa rezidence. Baronam piederējušas arī Bīlasta un Plēpīšu muižas. Precīzu datu, kad Štempeļa muižas ēkas celtas, man nav. Ošukalnos gan glabājas vēl metāla emblēma, kas datēta ar 1827. gadu (Rossijskojeobščestvo gosstrah).  Vairākas saimniecības ēkas Tīļu muižā celtas no māla kleķa. Izmantoti arī laukakmeņi. Tāpat pie mājām ir pāri par 100 gadu vecs ābeļu dārzs.”

1937.g.tirgotājs Putriņš no Jelgavas bijis Tīļu muižas nomnieks.

Šobrīd muiža ir privātīpašums.

Ukru muiža (Ukren)

Ukru pagasts

 1921.gadā Ukru muižas kungu un kalpu mājā atvēra 6 klašu pamatskolu.

Ziņas par Ukru muižu ir no 1683. gada inventarizācijas. Ukru muiža piederēja Kurzemes hercogam Jēkabam. Inventarizācija sastādīta, kad iepriekšējais pārvaldnieks kapteinis Johans Hermanis Knopfs nodod lietas jaunajam pārvaldniekam Magnusam Gothardam Heningam. Pēc 1795. gada, kad Kurzemes hercogiste beidza pastāvēt un tās vietā Krievijas valdība izveidoja Kurzemes guberņu, Ukru kroņa muižu apsaimniekoja Kurzemes guberņas kamerālvalde.

1829. gadā Ukru teritoriju pievienoja Kauņas guberņai. Ukru teritorijā bija Annu pusmuiža, Buividu pusmuiža, Mazauces pusmuiža, Vilkaļu pusmuiža.

1921.g. bijušajā Ukru muižā ievietota skola. Tā kā muižas ēka bija veca un skolai nepiemērota, nolēma celt jaunu skolu. Zemi muižas centrā skolas vajadzībām dāvājusi bijusī Ukru muižas īpašniece Olga von Bernhart. Jauno skolu uzcēla 1936.gadā. Mūsdienās skola vairs nedarbojas, ēka ir privātīpašums, saglabājies skaists parks, vecā muižas ēka nav saglabājusies.

  Attēlā- bijusī Ukru pamatskola, vēlākais pagasta nams.1935-1937.g. F.Gobiņa foto.