Iepazīsti Valmieras vēsturisko centru!

Ekspozīcija "de Woldemer" un Vecā aptieka

Valmieras muzeja ekspozīcija "de Woldemer" iepazīstina ar Valmieras senāko vēsturi. Tā sniedz iespēju ielūkoties valmieriešu sadzīvē un uzzināt par Valmieras vārda izcelsmi. Tur atrodamas liecības par pili un Valmieras tirgotāju iesaisti Hanzas darījumos. Apmeklētājiem ir iespēja uzzināt par pilsētas vēsturisko teritoriju, pārvaldi un politiku. Ekspozīcija stāsta arī par Livonijas iedzīvotāju pasaules uzskatiem un to, kāda nozīme bija reliģijai. Ekspozīcija “de Woldemer” izvietota gan jaunā stikla ēkā, gan senākajā koka ēkā Valmierā. Abas ir savstarpēji savienotas. Seno ēku kompleksā, ko valmierieši dēvē par “Veco aptieku”, ir saglabāti un atjaunoti vairāki arhitektoniski nozīmīgi 18. gadsimta elementi, piemēram, manteļskurstenis.

Guļbaļķu klēts

Valmieras muzeja etnogrāfisko priekšmetu krātuve. Pārvesta uz Valmieras pils teritoriju 18. gadsimtā, lai nodrošinātu “Vecās aptiekas” darbību.

Ģimenes picērija "Vīnkalni Pils Māja"

Ēka atrodama jau 18. gadsimta pils teritorijas plānojumā, taču tās sākotnējā funkcija nav zināma. 1912. gadā ēku sāka nomāt maiznieks-konditors Mārcis Bērziņš, un maize tajā tika cepta arī pēc Otrā pasaules kara. 1970. gados ēku nodeva Valmieras muzejam un tajā tika ierīkota muzeja mākslinieka darba telpa. Šobrīd senajā akmens namā darbojas "Vīnkalni Pils Māja" picērija.

Valmieras muzeja Izstāžu nams

Ēka celta kā Valteru nama jaunais korpuss. Ēka pildījusi dažādas funkcijas: te atradušies arī īres dzīvokļi un bērnudārzs. Nama sākotnējais izskats ir mainījies. 2005. gadā ēka tika ievērojami pārbūvēta, iegūstot trīs stāvus mākslas un vēstures izstādēm. Izstāžu namā aplūkojams arī atklātais krājums “Mājā un sētā”, kas vēsta par pieciem Latvijas lauku sētai nozīmīgiem stāstiem – par gaismu, pūru, pienu, maizi un veļu.

Maršnera nams

Sarkano ķieģeļu nams ar iespaidīgo mansarda jumtu celts historisma stilā 19./20. gadsimta mijā. Projekta autors ir Valmierā dzimušais arhitekts Karls Ludvigs Roberts Maršners (1847–1912). Arhitekta izglītību Maršners ieguva Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. Valmierā Maršners uz dzīvi vairs neatgriezās. Ēkā atrodas Valmieras muzeja mākslas darbu, papīra un tekstīliju krājums. Arī muzeja lasītava un novadpētniecības un apmeklētāju apkalpošanas centrs. Iepriekš piesakoties, lasītavā ir iespējams strādāt ar literatūru un muzeja krājuma materiāliem.

Valteru namiņš

Valteru dzimtas stāsts Valmierā aizsakās 1784. gadā, kad pilsētā ieradās Kēnigsbergā medicīnas doktora grādu ieguvušais Hermanis Johans Valters (1757–1807). Valteru ģimenē piedzima desmit bērni. Dzimtas hronikā lasāms, ka viņu māja bijusi kā šūpulis inteliģencei – satikšanās vieta inteliģentiem vīriem un sievām no visas Livonijas. 1775. gadā celtais Valteru dzimtas nams ātri vien kļuvis par pilsētiņas kultūras un sabiedriskās dzīves centru. Te meklējami arī aizsākumi idejām par Vidzemes skolotāju semināru.

Rātes upīte

Rātes upīte ir Gaujas labā krasta pieteka, kas veido vienu no senās Valmieras robežām. 13 km garā upīte tek cauri Valmieras pilsētai, un gar pils austrumu daļu ietek Gaujā.

Valterkalniņš

Valmieras pilij 17. gadsimtā mākslīgi radīts zemes uzbērums pie Rātes upītes ietekas Gaujā. Daļa no zviedru veidotās Valmieras nocietinājumu sistēmas. Savu nosaukumu ieguvis vēlāk, no 18. gadsimta beigās netālu dzīvojošās, pazīstamās Valmieras vācbaltu dzimtas – Valteriem. Valterkalniņš Valmierā ir iecienīta pastaigu, satikšanās vieta un skatu platforma.

Lucas kalns

Lucas kalns ir seno latgaļu apmetnes vieta Gaujas senkrasta malā. 13.–15. gadsimtā tas attīstījās paralēli Valmieras pilsētai. Livonijas kara laikā 1560. gadā Ivana IV karaspēks no tā ar lielgabaliem apšaudīja Valmieras pili un pilsētu. Zviedru laikā, 17. gadsimtā, Lucas kalnā ierīkots Zviedrijas armijas pārvaldes nams – Lucas muiža. 1920. gados muižā mitinājās Dārzniecības skola. Vēlāk, 1990. gadu sākumā, Lucas nams kļuva par Vācu biedrības namu.

Valmieras Mūzikas skola

Valmieras Mūzikas skola atrodas ēkā, kas atklāta 1927. gadā un celta kā pilsētas pirts. Valmieras Mūzikas skola darbu uzsāka 1920. gadā. Atklāšanas svinības ar savu klātbūtni pagodināja Valmierā dzimušais komponists Jāzeps Vītols (1863–1948), kuru vēlāk skolas pedagoģiskā padome vienbalsīgi ievēlēja par skolas Goda prezidentu. Gadu gaitā mūzikas skola atradusies dažādās Valmieras ēkās. 2012.–2013. gadā agrākajā pirts ēkā veica vērienīgus rekonstrukcijas darbus, pārplānoja telpas un piemēroja tās mūzikas skolas vajadzībām. Valmieras Mūzikas skolas ikdiena šobrīd savijas ar mākslinieciski spilgtām radošām aktivitātēm. Viena no senākajām tradīcijām ir Starptautiskais Ziemas (agrāk Senās) mūzikas festivāls, kas vienkopus pulcē profesionālus mūziķus, mūzikas skolu audzēkņus, absolventus un citus interesentus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm.

Gauja un Gaujas tramvajs

Gauja ir garākā upe Latvijas teritorijā, tās garums – 452 km. Gaujai ir skaisti smilšakmens krasti, kas vietām veido stāvus smilšakmens atsegumus – klintis. No Valmieras līdz Murjāņiem Gaujas krastus ieskauj Gaujas Nacionālā parka teritorija. Senāk Gauja kalpoja kā ūdens ceļš, pa kuru Valmierā ieradās gan tirgotāji, gan amatnieki. Vēlāk Gaujas plostnieki pa upi pludināja kokmateriālus līdz pat Rīgai.

 Gaujas tramvajs Valmierā ir vienīgais upes tramvajs Latvijā un ļauj tā apmeklētājiem palūkoties uz Valmieru no Gaujas puses.

Valmieras muzeja Krājuma ēka

Ēka celta 18. gadsimtā kā dzīvojamais nams. 1798. gadā nams piederējis galdnieka meistara Tančera ģimenei. Vēlāk tas bija grāfu Līvenu dzimtas īpašums. 19. gadsimta beigās tas bija Valmieras rātes finansiāli atbalstīts atraitņu nams, kas pastāvēja neilgu laiku. 20. gadsimta sākumā pilsētas rāte nolēma, ka nams varētu kļūt par probācijas namu vīriešiem, kuri tikko iznākuši no cietuma. Tomēr, sākoties Pirmajam pasaules karam, projekts neizdevās. Līdz 2008. gadam namā bija vairāki dzīvokļi. Kādu laiku te dzīvojis mākslinieks Aleksandrs Petrovs (1874–1956). 2011. gadā namu restaurēja, un to savā pārziņā pārņēma Valmieras muzejs. Šobrīd ēkā atrodas Valmieras muzeja Krājuma nodaļa, sīko priekšmetu, keramikas un arheoloģijas glabātuves.

Veļas žāvētava

1914. gadā celtā koka palīgēka Pilskalna ielā 2 ir vienīgais spilgtais, līdz mūsdienām saglabājies Šveices stila celtnes paraugs Valmierā. Restaurēta 2011. gadā. Ēku savu darbu glabāšanai kādu laiku izmantojis tēlnieks Emīls Melderis. Valmieras muzeja atklātā krājuma glabātuve, kurā izvietota pūra lāžu kolekcija un norisinās dažādas tematiskas izstādes. Apmeklētājiem atvērta vasaras sezonā.

Garšaugu dārzs

Senāk Rātes upītes nogāzē atradās ārstniecisko augu dārzs, kur izaudzētos augus izmantoja, lai “Vecajā aptiekā” ražotu medicīniskos pulverus. Turpinot tradīcijas, Valmieras muzeja garšaugu dārzā atrodami garšaugi, kas ne vien kalpo kā dabīgie ārstnieciskie līdzekļi, bet ir noderīgi arī mielasta gatavošanai vai telpu dekorēšanai. Dārzs izveidots 2011. gadā. Dārza autore ir farmācijas zinātņu doktore Vija Eniņa, dizaina autore – Vineta Radziņa.

Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskā baznīca

Valmieras baznīca (vācu: Wolmarsche Kirche) ir vecākā ēka, kas saglabājusies pilsētā. To dibināja Vācu ordeņa mestrs Livonijā un Rīgas arhibīskaps 13. gadsimta 80. gados. Lūgšanu kapela vai baznīca pilsētā, visticamāk, atradās jau iepriekš. Baznīca pacēlās pāri citām ēkām Valmierā. Pulkstenis baznīcas tornī pilsētniekiem rādīja laiku. Kara gadījumā baznīcas torni varēja izmantot izlūkošanai un aizsardzībai. Ziņas par baznīcai piešķirto Sv. Sīmaņa vārdu atrodamas vien 1624. gada revīzijas materiālos. Mūsdienās ir iespēja uzkāpt 42 m augstajā baznīcas tornī, kur pa ceļam iespējams aplūkot gan baznīcas zvanu un pulksteņa mehānismu, gan arī nelielo, tornī iebūvēto izstāžu zāli.

Vecais tirgus laukums

Ikvienas pilsētas sirds agrāk bija tirgus laukums. Tajā cilvēki uzzināja jaunākās ziņas, likumus, iepazinās ar jaunāko modi. Ne velti vieni no zinošākajiem cilvēkiem agrāk bija tirgotāji. Veco tirgus laukumu ieskāva baznīca, pils, rātsnams un ceļš, kas cauri Valmierai veda no Rīgas uz Tartu. Tirgus laukums te pastāvēja līdz 1930. gadiem.

Valmieras Drāmas teātris

Valmieras Drāmas teātris ir vienīgais profesionālais teātris Valmierā un Vidzemē. 1923. gads tiek uzskatīts par teātra dibināšanas gadu – tad sākās regulāras teātra izrādes. Teātra ēka piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas. Ēka, kurā sākotnēji notika Valmieras teātra izrādes, tika nojaukta 1980. gados. Savukārt 2021. gada vasarā, uzsākot teātra ēkas pārbūvi, par izrāžu vietu kļuva laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve".

Ziloņu iela

Kādreizējā robežlīnija starp Valmieras pilsētas un Valmiermuižas zemēm. Veidojoties ielai, tajā mājoja ne viens vien amatnieks. Neskatoties uz dažām modernām leģendām, Ziloņu ielas nosaukumam tomēr nav saistības ar ziloņiem.  Visticamāk, Ziloņu ielas nosaukums veidojies no Zilā bastiona (zviedru laika nocietinājuma) vārda atvasināšanas. Oficiāli iela savu neparasto nosaukumu ieguva Pirmā pasaules kara gados. Kopš 2022. gada Ziloņu iela pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejama kā daudzfunkcionāla telpa atpūtai, kultūras un mākslas pasākumu norišu vieta. Saglabājot teritorijai piemītošās vēsturiskās, dabas un ainaviskās vērtības, Ziloņu iela papildina promenādi apkārt Dzirnavu ezeriņam.