Papuasi
Tautas, kultūras raksturojums
Papuasi- cilšu grupa, ļoti izolēta un neizpētīta kultūra.
Etniskais reģions
Papuasi mīt Jaungvinejā kā arī citās apkārt esošajās Melanēzijas salās.
Kopumā šajā teritorijā dzīvo aptuveni 270 ciltis- 2,5 miljoni cilvēku.
Puslīdz zināmas ir ciltis, kas tuvāk civilizācijai – dani, jali, lani, asmati, korovai, bet salas vidienes džungļos netrūkst arī tādu, kas joprojām dzīvo pēc sentēvu tradīcijām un, nevēloties tās mainīt.
Garīgās kultūras elementi
Valoda
Katrai papuasu ciltij ir sava valoda, tāpēc saziņa starp tām notiek pārsvarā indonēziešu valodā. Papuasu valodās, kopumā ap 270, laika, datumu un terminu apzīmēšanai izmanto vārdus no indonēziešu valodas.
Reliģija
Holandieši 1850. gados ieviesa kristietību Papua, taču tas netika pieņemts līdz pat 20. gadsimta sākumam. Lielākā daļa papuasu joprojām tic saviem pagānu dieviem un gariem.
Paražas
Kāzas
Papuasiem ir pieņemts, ka kāzu mielasts ir pat vairākas stundas pirms ceremonijas. Ceremonija iedalās divās daļās- mūsdienu un tradicionālajā. Vīrietim var būt vairākas sievas.
Baliem ielejas svētki
Katru gadu trīs Papuasu ciltis Dani, Lani un Yali satiekas Baliem ielejā. Tas ir viens no nozīmīgākajiem kultūras notikumiem tautas vēsturē.
Šo svētku laikā notiek cīņas izspēle starp ciltīm divu dienu garumā, tiek rīkotas arī tradicionālās dejas, Puradan (šķēpu mešanas sacensības), Sikoko (šķēpu spēles), un cūkas cepeša mielasts.
Pirkstu nociršana cilts sievietēm
Daudzās papuasu ciltīs ir pieņemts pēc vīrieša nāves, nocirst viņa radniecīgi tuvāk esošajai sievietei pirkstu falangas.
Izturēšanās un sabiedriskās dzīves normas
Papuasi ir atturīgi, taču diezgan draudzīgi. Esot atsaucīgi pret tūristiem, taču stingri pieturās pie paražām un senču kultūras.
Vēsturiski objekti
Baliem ieleja
Baliem ieleja
Baliem ieleja atrodas Papua centrālajā augstienē, aptuveni 1800 m augstumā, ko ieskauj stāvu zaļu kalnu virsotnes, un tajā dzīvo trīs Papua iekšējās ciltis: Dani, Lani un Yali.
Artefakti
Ēdieni
Saldie kartupeļi
Cūkas gaļa- svētku ēdiens.
Papuasi ēd arī kukaiņu kāpurus, zivis, augļus, un dažādus sastopamus augus, piemēram ēdamo kolokāziju jeb ziloņa ausi.
Ēdamā kolokāzija
Tradicionālais mājoklis
Tradicionāla papusasu māja: koka būda, noklāta ar lielām lapām vai cita veida augiem. Dažas ciltis savas mājas būvē augstu kokos. Grīda parasti nosegta ar salmiem. Iekšā mājā uguni parasti nekurina, jo pastāv liels risks visam aizdegties.
Tradicionālais apģērbs
Sievietes nēsā no zāles darinātus svārkus, bet ap pieri liek no plānām bambusa sloksnītēm un citiem augiem pītus vainagus. Rotājas ar putnu spalvām un krellēm.
Vīrieši pārsvarā nēsā koteka, dzimumlocekļa aizsegu. Šīs kotekas dažādās ciltīs ļoti atšķiras un bieži vien ir tās identifikācijas iezīme. Gluži tāpat kā sievietes, viņi rotājas ar putnu spalvām, augiem un citu atrasto.
Ar gliemežvāku virtenēm pārsvarā rotājas neprecējušies papuasu vīrieši, sievietes tika īpašos gadījumos. Šīs virtenes ir ļoti vērtīgas un tiek izmantotas naudas vietā. To daudzums norāda cilvēka prestižu.
Tradicionālie darbarīki un artefakti
Darbarīks beteļpalmas riekstu pagatavošanai un kazuāra kaulu rituālie durkļi.
Akmens cirvis
Loki un bultas- aizsardzībai, medībām, rituāliem, svētkiem.
Papuasi, medījot jūras dzīvniekus, harpūnas galā ievieto mazu dzeloņu kukaini, lai tā īpašības piešķirtu harpūnai asumu.
Papuasu tradicionālie mūzikas instrumenti- yi un pikons.
Papuasi ir ļoti interesanta tauta, ar atšķirīgu kultūru. Tā dzīvo salīdzinoši neskartā vidē, un praktiski atšķelti no pārējās sabiedrības. Diemžēl tieši šī iemesla dēļ tā ir ļoti maz izpētīta.
